Bērnu un pusaudžu veselība un veselības izglītība Latvijā

Kādas veselības problēmas ir Latvijas bērniem un pusaudžiem, cik laika veselības izglītībai atvēlēts skolā un kā tā laika gaitā mainījusies. Dati: HBSC, PVO COSI, ESPAD, GYTS, Eurostat, ECDC, SPKC.

Par datiem. Lielākā daļa rādītāju ņemta no HBSC (Health Behaviour in School-aged Children) – Pasaules Veselības organizācijas sadarbības pētījuma, kurā ik pēc 4 gadiem ar vienādu anketu aptaujā 11, 13 un 15 gadus vecus skolēnus vairāk nekā 40 Eiropas, Centrālāzijas un Ziemeļamerikas valstīs. Latvijā pētījumu veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC); jaunākie publicētie dati ir par 2021./22. mācību gadu.

HBSC vidējais ir visu pētījumā piedalījušos valstu un reģionu rādītāju vidējā vērtība. Tas ļauj salīdzināt Latviju ar citām valstīm: ja Latvijas rādītājs ir ievērojami zemāks vai augstāks par vidējo, tas norāda uz problēmu, kas nav tikai vecumposma vai laikmeta iezīme. Līdzīgi COSI vidējais ir PVO bērnu aptaukošanās pētījuma (7–9 g.) valstu vidējais.

Rādītāji laikā un veselības izglītības posmi

Izvēlieties rādītāju. Fona krāsas rāda, kā veselības izglītība tika organizēta skolās; numurētās līnijas – galvenos politikas notikumus (sk. sarakstu zem grafika).

Joma
Rādītājs
Vecums: Salīdzināt ar:

Bērnu un pusaudžu veselības rādītāji Latvijā.
Atsevišķs priekšmets "Veselības mācība" (1995–2005) Integrēta "Sociālajās zinībās" (2005–2020) Skola2030 – pakāpeniska ieviešana 2020/21–2022/23, pilnībā no 2023

Politikas notikumi

    Galvenās problēmas

    Skaitļi no HBSC 2021./22. g. aptaujas, ja kartītē nav norādīts cits avots vai gads. Salīdzinājumam norādīts HBSC vidējais.

    Ņirgāšanās skolā (13 g.)
    23 %meitenes20 %zēni
    HBSC vidējais: meitenes 12 %, zēni 12 %
    Latvija ~2× virs HBSC vidējā visos mērījumos kopš 2002
    Teicams veselības pašvērtējums (15 g.)
    8 %meitenes23 %zēni
    HBSC vidējais: meitenes 23 %, zēni 40 %
    Divas un vairāk veselības sūdzības katru nedēļu (15 g.)
    72 %meitenes37 %zēni
    HBSC vidējais: meitenes 66 %, zēni 36 %
    meitenēm 2018: 58 %
    Nervozitāte vairāk nekā reizi nedēļā (13 g.)
    55 %meitenes21 %zēni
    HBSC vidējais: meitenes 45 %, zēni 23 %
    meitenēm 2014: 24 %
    Vientulība lielāko laika daļu vai visu laiku (15 g.)
    36 %meitenes20 %zēni
    HBSC vidējais: meitenes 28 %, zēni 13 %
    Pietiekams miegs skolas dienās (13 g.)
    15 %meitenes25 %zēni
    visiem 11–15 g. skolēniem kopā 32,3 % (SPKC, 2022); 15 g.: meitenes 33 %, zēni 41 %
    Brokastis katru skolas dienu (13 g.)
    39 %meitenes60 %zēni
    HBSC vidējais: meitenes 43 %, zēni 56 %
    2002: 72 % un 80 %
    Augļi katru dienu (15 g.)
    16 %meitenes19 %zēni
    HBSC vidējais: meitenes 34 %, zēni 32 %
    E-cigarešu lietošana pēdējās 30 dienās (15 g.)
    31 %meitenes25 %zēni
    HBSC vidējais: meitenes 20 %, zēni 18 %
    GYTS 13–15 g.: 9 % (2011) → 22 % (2024)
    Smēķēšana pēdējās 30 dienās (15 g.)
    20 %meitenes18 %zēni
    HBSC vidējais: meitenes 15 %, zēni 15 %
    kaņepju lietošana kādreiz: meitenes 15 %, zēni 15 % (vid. 10 % un 13 %)
    Lieka ķermeņa masa (9 g., mērīta)
    23 %meitenes30 %zēni
    PVO COSI 2022/23; aptaukošanās: meitenes 8,5 %, zēni 15 %
    Zobu tīrīšana divas un vairāk reizes dienā (15 g.)
    68 %meitenes41 %zēni
    HBSC vidējais: meitenes 74 %, zēni 55 %
    HBSC 2018
    Prezervatīva lietošana pēdējās dzimumattiecībās (15 g.)
    65 %meitenes61 %zēni
    2010: 84 % un 77 %; HBSC vidējais 59 %

    Daudzos psihiskās veselības rādītājos meitenēm situācija ir ievērojami sliktāka nekā zēniem – tā ir starptautiska tendence, bet Latvijā tā ir izteiktāka. Zēniem sliktāki ir, piemēram, liekā svara un zobu higiēnas rādītāji.

    Ne visi rādītāji ir slikti: alkohola lietošana, saldināto dzērienu patēriņš un pusaudžu (15–19 g.) pašnāvību rādītājs pēdējos gados ir HBSC/ES vidējā līmenī vai zemāk; agrīna dzimumdzīves uzsākšana un pusaudžu dzemdības ir ievērojami samazinājušās.

    Mutes veselība

    Kariess dentīna bojājuma līmenī (12 g., 2016)
    72 %Latvija52 %Eiropas vidējais
    Vidējais KPE indekss, K5PEz (12 g., 2016)
    2,5Latvija1,1Eiropas vidējais
    KPE – kariozo, plombēto un ekstrahēto zobu summa
    Kariess K3 līmenī (2022/23)
    66 %12 g.84 %15 g.
    2016: 80 % 12 g. bērnu (SPKC: dati nav pilnībā salīdzināmi)
    Sīlanti jeb fisūru hermetizācija
    6–7 %2016 un 2023
    nepieciešami ~64 % 12 g. un ~74 % 15 g. bērnu; netiek apmaksāti no valsts budžeta

    Avots: SPKC "Mutes veselības pētījums skolēniem Latvijā" (2015./16. un 2022./23. m. g.); Eiropas vidējais – Maldupa u.c., International Dental Journal, 2021.

    Cik laika veselībai atvēlēts skolā

    KlasesPriekšmetsStundasVeselības saturs
    1.–3., 7.–9.Sociālās zinības1 st./nedēļā (~35 st. gadā)VISC programmas paraugā skaidri veselībai veltīta viena tēma – "Kā vadīt stresu?" 7. klasē (8–10 st.). Pārējās stundās – pilsoniskā izglītība, ekonomika, ētika.
    4.–6.Sociālās zinības un vēsture245 st. trijos gadosAtsevišķas veselības tēmas programmas paraugā nav. Kopumā 1.–9. klasē veselībai skaidri veltīti ~2 % no 454 sociālo zinību stundām.
    1.–9.Sports un veselība2–3 st./nedēļāGalvenokārt fiziskās aktivitātes
    1.–9.Dabaszinības, bioloģija—Ķermenis, pubertāte, reproduktīvā veselība – bez atsevišķi noteikta stundu skaita
    10.–12.——Atsevišķa veselības kursa nav (izvēles "Veselības mācība" izzuda ar Skola2030)
    1.–9.Klases stundasārpus obligātās slodzesVeselība minēta kā iespējama tēma

    Valdība 06.10.2026 atbalstīja "ģimenes vērtību un veselībpratības" moduli, ko paredzēts iekļaut esošajās sociālo zinību programmās 1.–9. klasei bez papildu stundām un bez standarta maiņas (ieviešana no 01.09.2027). Avoti: MK noteikumi Nr. 747 (11. pielikums), VISC sociālo zinību programmas paraugs (2019), TAP portāls 26-TA-2353.

    Veselības mācība citās Eiropas valstīs

    ValstsAtsevišķs priekšmetsNosaukumsKlasesStundasSeksuālā izglītībaMentālā veselība
    LatvijaNē (kopš 2005)—Integrēti 1.–9. kl.; vidusskolā navSociālās zinības ~35 st./gadā, no tām ~2 % tieši veselībaiIntegrēta (sociālās zinības, bioloģija)Daļējiavots
    IgaunijaJāInimeseõpetus (cilvēkmācība)1.–9.2 nedēļas st. katrā posmā (1–3, 4–6, 7–9), ~210 st. kopāObligāta (cilvēkmācība, bioloģija)Jāavots
    LietuvaJā (kopš 2023/24)Gyvenimo įgūdžiai (dzīves prasmes)5.–10. (1.–4. integrēti vai atsevišķi)36 st./gadā katrā klasēObligāta (modulis dzīves prasmēs)Jāavots
    PolijaJā (obligāts no 2026/27)Edukacja zdrowotna (veselības izglītība)4.–8. + 2 gadi vidusskolā1 st./nedēļāAtsevišķs izvēles priekšmets; vecāki var atteiktiesJāavots
    SomijaJā (kopš 2004/05)Terveystieto (veselības mācība)7.–9. + obligāts vidusskolas kurss~114 st. 7.–9. kl.; vidusskolā ~28 st.Obligāta (veselības mācība, bioloģija)Jāavots
    ĪrijaJāSPHE (sociālā, personiskā un veselības izglītība)Sākumskola; 7.–9. (junior cycle); vidusskola≥100 st. 3 gados (kopš 2023; agrāk 70)Obligāta SPHE ietvaros; vecāki var atteiktiesJāavots
    AnglijaJā (saturs likumā, stundas nav noteiktas)RSHE (attiecību, seksuālā un veselības izglītība)Visas klasesNav noteiktasObligāta kopš 2020; vecāki var atteikties no seksuālās izglītības daļasJāavots
    ČehijaDaļēji (skola izvēlas)Výchova ke zdraví (veselības audzināšana)6.–9.Kopā ar sportu min. ~10 nedēļas st. posmāObligātaJāavots
    VācijaNē (atšķiras pa zemēm)—IntegrētiNav atsevišķu stunduObligāta; atteikties nevarDaļējiavots
    ZviedrijaNē—IntegrētiNav atsevišķu stunduObligāta pārnozaru joma (kopš 2022)Daļējiavots
    NorvēģijaNē— (pārnozaru tēma „Sabiedrības veselība un dzīves prasmes”)Integrēti 1.–13.Nav atsevišķu stunduObligāta pārnozaru tēmāJāavots
    DānijaNē (obligāta tēma)— (veselības un seksuālā izglītība un ģimenes mācība)Integrēti 0.–9.Nav fiksētu stunduObligātaJāavots
    NīderlandeNē—IntegrētiNav fiksētu stunduObligāta kopš 2012Daļējiavots
    AustrijaNē (mācību princips)—IntegrētiNav atsevišķu stunduObligāts mācību princips (2015); ārējiem lektoriem kvalitātes prasībasDaļējiavots
    UngārijaNē—IntegrētiNav atsevišķu stunduIntegrēta; 2021. g. likums ierobežo saturu un ārējos lektorusDaļējiavots
    SlovākijaNē—IntegrētiNav atsevišķu stunduIntegrēta; kopš 2025 nepieciešama vecāku piekrišanaDaļējiavots
    SlovēnijaNē— (+ veselības darbinieku nodarbības)Integrēti 1.–9.Dažas st./gadā (NIJZ programma)Integrēta bioloģijāDaļējiavots
    HorvātijaNē— (pārnozaru tēma „Veselība”)Integrēti 1.–12.Nav atsevišķu stunduIntegrētaJāavots

    Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Somijā un Īrijā veselības mācība ir atsevišķs obligāts priekšmets ar noteiktu stundu skaitu; Lietuva (2023), Īrija (2023) un Polija (2026) to nesen ieviesušas vai paplašinājušas. Latvija ir vienīgā Baltijas valsts bez atsevišķa veselības priekšmeta. Arī valstīs bez atsevišķa priekšmeta (Zviedrija, Norvēģija, Vācija) veselības un seksuālās izglītības saturs ir noteikts kā obligāts. Valstīs, kur saturs integrēts, rezultāts lielā mērā atkarīgs no tā, cik detalizēti tas noteikts citos priekšmetos. Dati pārbaudīti 14.10.2026; Ungārijas, Slovākijas, Slovēnijas un Horvātijas dati – zemāka ticamība. Sīkāk: dati/veselibas_macibas_salidzinajums.md.

    Kā lasīt šos datus

    Grafiks rāda sakritības laikā, nevis cēloņsakarību. Rādītājus ietekmē arī demogrāfija un emigrācija, pieeja veselības pakalpojumiem, testēšanas un ziņošanas prakse, digitālā vide u. c. faktori.

    Datu piezīmes

    Avoti